37. M. Mālmeistere Nurmuižā.

Nurmuižas Mugu mājas birzī noticies šāds gadījums. Čakšu mājas gans sen atpakaļ, kad tagadējās birzs vēl nebijis, bet tur auguši tikai pareti bērzi, ganījis lauka malā govis. Te - kur gadījies, kur ne - no grāvja izlēcis vilks un meties govju barā iekšā. Puika sācis nelabi bļaut un skrējis ar koku vilkam pakaļ. Vilks apmetis līkumu un drāzies puikam virsū. Šis mucis, cik spēdams, un uzrāpies vienā bērzā, pašā galotnē. Vilks rējis un gaudojis vairāk stundas ap koku, līdz bijis jau vakars un vajadzējis lopus saukt mājā. Bet cilvēki - visi pazuduši un neliekas par puiku ne zinis. Vilks beidzot aizvilcies prom un puika sācis rāpties zemē. Bet tas zars, pie kā puika turējies, nolūzis. Puika nonācis zemē ar visu zaru un bijis uz vietas beigts.

Tagad birzī piektdienas vakaros - jo tas noticis piektdienā - krēslai metoties ceļmalā kāda veca veca bērza galotnē redzot puiku šūpojamies un pa starpām dzirdot gan kā vilka, gan kā suņa gaudas. Pēdējo reizi vēl nesen nespējnieku mājas vecīte to redzējusi.