Veļi māžojas.

40. J. Siķēns Vecumniekos. Etn. IV, 1894. LP, VII, I, 444, 6.

Spoks, baideklis, ķēms netop izšķirts daudz, tos lietā juku jukām. Saka: baidekļi spokojas, spoki ķēmojas, ķēmi spokojas. Vietas, kur spoki jeb ķēmi baidē, ir tādas, kuŗās kautkas mīklains atgadījies - it īpaši, kur kāds nonāvēts jeb pats nonāvējies jeb nomiris. Šādas vietas bija rijas, klētis, pirtis, apgabali mežos jeb ceļa malās. Netālu no Vecmuižas atrodas pļavas gabals, Vicezers. No turienes iztek grāvis, grāvītim ceļa vietā pārtaisīts tiltiņš. Grāvja apkārtne noaugusi krūmiem. Šī vieta nu bij izdaudzināta par tādu, kur baidekļi spokojas. Tur senāk divas meitas savus ārlaulībā dzimušus bērniņus esot nogalinājušas un zem tiltiņa apslēpušas. Šādi nogalināto bērnu gari spokojušies, ķēmojušies un baidījuši dzīvos tik ilgi, cik tiem patiesībā būtu bijis jādzīvo.