45. A. Gari-Juone no 98 g. v. K. Loncka Domopolē. Latvju kultūras kr.

Vīnai jaunai meitai pīdzamst bārns, jei tū bārnu aiznas uz tyltu, palein zam tylta, ar jūstu nūžņaudz un pagloboj. Nu tuo laika suoka uz tuo tylta bīdynuot. Braucu reizi, pašuos pušnaktīs, es par tū tyltu - tovu breinumu - nūmyuk rotim prīkšdējais skrituls, vertīs, dūmuoju: nūlyuza ass, bet nikuo - ass vasala. Cykam es ap rotim kimerējūs, izlein nu tylta zamaškas skrondainuos drēbēs vīns puiss, ap godu treisdesmit vacs, un soka: «Nazapyulej tū skrituli apmaukt, bet pasaklausi, kū es tev pasacīšu! Treisdesmit godu atpakaļ mani muote N. nūžņaudzja un pabuozja zam tylta. Es augu nu tuos drēbes, ar kurom viņa mani pabuozja, palyka mozas, tamdēļ es esmu vacuos skrondaiņuos drēbēs. Šekur tei jūsta, ar kuru mani muote nūžnaudzja. Aiznes tū jūstu, atdūd munai muotei un pasoki, ka es jau asmu sovu myužu nūdzeivuojis.» Tū pasacījis, cylvāks pazuda. Es beju brīsmīgi nūsabeidis, pajēmu jūstu, sādūs rotūs. sadevu ar peicku sovam bērīšam un tys cik spāk.a rikšuoja uz sātu. Beju aizmiers's, ka man rotim beja nūmucis skrituļs, a ka tyku sātā, tod vysi skrituļi beja uz asim. Reitā aiznešu jūstu sābru Duortei, kurai nakts bīdakls beja pīsacējis nūdūt un pastuoatīju, ka šūnakt uz tylta man nazkas nūmaucja skrituli, tod pasaruodīja treisdesmit godu vacs puiss, sapleisušuos drēbēs, lyka lai es nūdūdu tev itū jūstu un pasoku, ka juo myužs jau nūdzeivuots. Duorte nūsaklausījusi, pajēmja jūstu, jei pazyna, ka tei jūsta ir viņas, atminēja, kū treisdesmit godu atpakaļ ir padarījuse, aizguoja un pasakuoŗa ar tū jūstu.