46. Silamaļas Vaivariņš Inčukalnā. «Balss», 1890. g. nr. 34. LP, VII, I, 441, 3.

Inčukalnā starp Bomīšu māju un Gauju atrodas maza graviņa, Soģu graviņa. Še senāk meitas esot sodītas par netiklību, un tādas, kas bērniņus nozūmējušas. Agrāk šinī graviņā pa pusdienas laiku un pa tumsu neviens negājis - esot spokojies.

Reiz pa šo graviņu gājis vīrs un piepēži ieraudzījis mazu bērniņu krekliņā gar ceļa malu tekam un: «Mem, mem!» saucam. Tas bijis pusdienas laikā. Vīrs domājis: «Bērniņš būs bijis lieliem līdz ogās un tad apmaldījies,» un gribējis to noķert - vest uz māju; bet bērns skrējis raudādams viņam pa priekšu, kamēr nozudis graviņā pie krūma un nu bijusi dzirdama tikai mātes mierinātāja balss. Vīrs gan skatījies apkārt, bet neredzējis ne māti mierinātāju, ne vairs bērnu raudātāju.

P i e z ī m e. Par raudošo veli ir vēl uzrakstījis teiku Zaļokalnu Jānis Rāmuļos (VII, I, 444, 5). P. Š.