Veļi māžojas.

56. J. Luters Otaņķē pie Nīcas. K. Lielozola kr.

Viens mežgalnieks braucis ar savu sievu uz Liepāju. Kad bijuši nobraukuši pretim Sātupa kapiem, viņi ieraudzījuši sivēnu skrējam. Braucēji apturējuši zirgu un sieva gājusi sivēnu ķert. Sivēns dikti līkumojis un sieva nevarējusi noķert. Beidzot sivēns bijis jau noskrējis pie pašiem kapiem. Sieva domājusi, ka viņa sivēnu pie kapiem noķers, tāpēc dzinusies tik pakaļ. Tikko sivēns bijis pie kapiem, tas tūliņ pazudis. Sieva dikti pārbijusies un pārbraucot no Liepājas tūliņ nomirusi.