58. Bērziņš Piebalgā. «Baltijas Vēstneša» piel. 1894. LP, VII, I, 124, 1.

Vasaras dienā viens baldzietis brauc gar Krusta kalnu. Pie kapsētas vārtiem piebraucis, viņš ieraudzījis uz ceļa melnu dzijas kamolu. Ātri pacēlis kamolu un braucis tālāku. Bet tavu brīnumu! - kamols arvienu lielāks un lielāks tapis, kamēr pēdīgi visi rati tā pārpildīti, ka pašam baldzietim bijis jakāpj no ratiem ārā. Viņš gribējis izgrūst kamolu no ratiem, bet nav varējis, jo tas bijis ļoti smags, tā ka pēc pat zirgs vairs nav varējis pavilkt un apstājies kādu ceturtdaļversti no kapsētas. Zirgam apstājoties, kamols pārvērties par melnu putnu un aizskrējis uz kapsētu. kliegdams: «Pie citiem, pie citiem! ko es viens». Baldzietis nu priecīgs braucis atkal tālāk uz Skujeni.

P i e z ī m e. Veli esot miroņu dvēseles, kas melnā kamolā satinušās, veļoties gājējiem tumšās naktīs uz kājām. Reiz viens vīrs tumšā naktī gājis