61. M. Mālmeistere Nurmuižā.

Nurmuižas nabagu mājas iemītniece Anlīze Stanga stāsta, par to, kā Grēka šķūnis cēlies. Grēka šķūnis atrodas pie tagadējām Brīvnieku mājām, starp Nurmuižu un mācītāja muižu.

Reiz karstā pusdienas laikā rudzus pļaujot laukos kādai kalpa sievai palicis slikti ap dūšu. Šī pajēmusi līdzi savus mazos bērnus un iegājusi šķūnī pagulēt. Šķūnis bijis pilns ar sienu. Gaŗām gadījies iet mācītājmuižas kalējam, tas bijis liels pīpētājs un pīpi aizkūpinādams, nosviedis degli turpat pie šķūņa zemē. Pēc laiciņa šķūnis jau dedzis gaišās liesmās. Sadeguši ir kalpa sieva ir abi bērni. Vīrs vaimanājis un kliedzis, līdz sajucis prātā un kādu nakti atrasts pakāries izdegušā šķūņa mūros. Pēc gadiem uzcelts tanī pašā vietā jauns koka šķūnis, kas stāv vēl tagad turpat. Bet kamēr vien mācītājmuižā dzīvojuši kalēji, tie visi esot katru nakti redzējuši, ka šķūnis deg, vienalga vai ziema, vai vasara, un no tā laika šķūnis nosaukts par Grēka šķūni. Novakaros vai pašā pusdienas laikā gaŗām braucot ļaudis dzirdējuši tur bērna raudas un vaidus.