64. Kārlis Strēlerts Vec-Aucē. Jkr. IL LP, VII, I, 93, l.

Verstes divas no Vec-Auces uz Ķeveli pabraukušiem mums parādās pliks smilšu kalns, Ķeļļas kalns.

Vecos laikos te glabāti kaŗā kritušie zaldāti. Bet drīzi ieradies kalnā arī pats velns un sācis nomirušās dvēseles negantīgi mocīt. Īpaši dienasvidos un pusnaktīs briesmīgi dauzījies, tā ka pat zemes virsū varējuši dzirdēt vaimanas. Naktī jau nedrīkstējis neviens tur gulēt: kā apgulās, tā pēc brīža atradās upes malā un dažu reizi kājas bija jau ūdenī. Kalnā esot aprakts arī kāds bagāts virsnieks. Dažu reizi naktīs top žāvēta viņa nauda, bet taču neviens nav iedrošinājies pēc viņas rakt.

P i e z ī m e. Teikās no 64. līdz 72. numuram veļi taisa troksni. P. Š.