68. A. G. Talsos. T. Dzintarkalna krājumā.

Reiz vienu nakti trīs vīri zāģējuši un skaldījuši malku Jelgavas pils gaŗajos gaņģos līķu kambaŗu tuvumā. Viņi bijuši norunājuši strādāt visu nakti un vakarā neiet uz mājām, lai līdz rītam varētu pabeigt visu darbu. Viņiem bijis gan tā kā bailes, bet nosprieduši tikai dūšīgi strādāt - ko tur no veciem kau1iem baidīties? Divi zāģējuši un trešais skaldījis, lukturis ar uguni bijis pakārts pie sienas. Ap pusnakti skaldītājs jau dzirdējis troksni pie līķu kambaŗa durvim, tomēr biedriem neko neteicis. Drīz atskan otrs vēl stiprāks brāziens, ko dzird arī zaģētāji. Visi trīs saskatās un viens nosaka: «Miroņi gribēs mūs laukā dzīt. Tad viņi aizkūpina pīpes un bailes slēpdami strādā tālāk. Nu sāk uguns šaudīties un gar sienām ēnas staigāt. Te jau atskan trešais spēriens, tā kā visas velvju sienas nodreb. Nu visi satrūkstas un skrien pa galvu pa kaklu no velvēm laukā.