71. A. Gari-Juone Domopolē.

Myužīgu dusēšonu! 50 godu atpakaļ man nūmyra veirs Jezups. Pēc juo nuoves es kotru nakti dzierdēju, ka nazkas staigoj pa ustobas viersu. Reitā izkuopu augšā un nikuo naatrūnu, bet sincēs un uz pogolma beja bosu kuoju pādi. Tai namīrīgi gulēju ostoņas naktis. Devētā naktī myuseji vysi aizguoja kultu, paliku es vīna poša. Nu vokora pamoluse, pīkusu un atguoju atsagult. Muna gulta stuovēja car sīnas molu un gaugals pi lūga. Atsagulu - vēļ nabeju luogā pīmyguse - dzieržu: nazkas puoršlyuc par manim un nūsavej pi sīnas. Par reizi man puorskrēja šārmas - dūmuoju: te lobuo Dīva nav. Apjēmja bailes, ka i pakustēt navaru. Drusku atsajāguse, taukstu un sataukstīju rupu, rupu kraklu. Tryukusēs nu gultas, puormetu kristu un īguojuse kambarī, molu leidz reitam.