74. Marta Lorence Jaun- Gulbenē.

Jaun-Gulbenes Skubiņu silā ir pazīstāmi trīs kalniņi: Darvas, Kapu un Vēžu kalniņš. Jaukākais no tiem ir Vēžu kalniņš. Agrāk Liedes upē bijis daudz vēžu. Vēžotāji, kas braukuši no diezgan plašas apkārtnes, bieži uz kalniņa vārījuši vēžus.

Bet ievērojamākais ar saviem nostāstiem ir Kapu kalniņš. Šai kalniņā esot aprakts nekristīts bērns. Ja agrāk naktī divpadsmitos gadījies braukt caur Skubiņu silu, tad zirgs neesot gājis Kapu kalniņam pāri. Reiz viens saimnieks braucis no Liedes kroga uz māju. Klausoties, kalniņā tā kā bērns raudot. Tiekot pie kalniņa, zirgs vairs tālāk neejot. Viņš uzsitis ar pātagu, bet zirgs neiet un neiet. Nu saimnieks iedomājies ļaužu nostāstus par Kapu kalniņu. Viņš izkāpis no ratiem un teicis: «Ja puisēns, tad viņa vārds ir Ancītis; ja meitene, tad Grietiņa.» Tūliņ raudāšana apklususi, un zirgs mierīgi gājis pāri kalniņam. No tās reizes neesot vairs nekas dzirdēts Kapu kalniņā.