75. Andrejs Ozoliņš Jaun-Gulbenē.

Reiz braukuši četri vīri no Jaun-Gulbenes uz Lubānu. Piebraucot pie Kapu kalniņa - dzirdot no akmeņa puses tādu kā bērna raudāšanu. Gājuši skatīties - nekā neatraduši. Bet kā gribot braukt prom, tā raudot atkal. Nu iet otrreiz skatīties un atrod pie akmeņa žokļu kauliņus, kas dzen putas. Viens no vīriem pārmetis krustu un teicis: «Ja puisēns, tad vārds ir Ancītis; ja meitenīte, tad Grietiņa.» Tūliņ raudāšana apklususi, un vīri aizbraukuši uz Lubānu.