Veļi māžojas.

80. A. Bundža Rubenē, A. Bērzkalnes krājumā.

Reiz bijis viens vīrs vārdā Indriķis, kas bijis dzimis lielā piektdienā. Visur, kur viņš gājis, tam rādījušies nelabi dzīvnieki: čūskas u. c. kustoņi. Kad gājis kapos, tad viņu mocījuši mirušie pavisam nost. Kad nomiris, tad zirgs apmēram versti no kapiem nav bijis padzenams, kaut vai situši nost. Beidzot ar lielu plītēšanu padzinuši kādu gabaliņu, bet tad bijis vienos sviedros. Tad puiši ņēmuši veco Indriķi uz kamiešiem un kā par brīnumu zirgs vairs soļos nav bijis noturams, skriet vien gribējis.