3. Kārlis Skujiņa Bilskas pag.

Viens vīrs pilsētā dabūjis pulka naudas un nācis uz māju. Nakti caur mežu ejot, uzkrituši laupītāji un to nosituši. Laupītāji izmeklējušies pēc naudas, bet neatraduši, un tad nosisto pabāzuši ceļmalā zem egles.

Ceļiniekiem, kas braukuši nakti caur to mežu, vienmēr no pakaļas nācis kāds vīrs. Valodas par to nākušas ausīs arī mācītājam. Viņš vienu nakti licis apseglot zirgu un jājis caur mežu. No pakaļas tam nācis kāds vīrs. Viņš pieturējis zirgu un prasījis vīram, kas viņš tāds esot. Vīrs stāstījis, ka viņš esot nosists un ar visu naudu pabāzts zem egles, tam nu neesot miera. Lai mācītājs paņemot naudu, izdalot nabagiem un viņa kaulus lai aprokot kapsētā, tad viņš varēšot mierīgi gulēt.

Mācītājs naudu paņēmis, izdalījis to nabagiem un kaulus licis norakt kapsētā. Pēc tam vīrs nekad vairs nestaigājis.