Veļi prasa, lai aprok.

8. M. Minders Vandzenē, P. Kundziņa krājumā.

Priekš vairāk gadiem, dzīvojis kāds skolotājs viens pats savā istabā. Viņš turējis uz saviem bēniņiem nomirušu cilvēku kaulus. Reiz nakti guļot, viņš dzirdējis, ka kas klauvē pie durvim. Skolotājs nodomājis, ka atnācis pie viņa vecītis. kas dzīvojis otrā istabā. Skolotājs piesteidzies pie durvim, atdarījis vaļā, bet nav nekā redzējis un aizgājis atpakaļ savā gultā. Tikko iegājis gultā - dzirdējis, ka klauvē atkal pie durvim. Skolotājs paņēmis uguni, apskatījies, ieraudzījis, ka pie durvim stāv nomirušā cilvēka kauliņi. Skolotājam nācis prātā: «Tad laikam šie kauli mani traucē.» Otrā dienā kauliņi tikuši aiznesti uz kapiem paglabāt, un no tā laika skolotāju neviens nav traucējis.