14. Anna Pole Nīcā.

Vienam mācītājam bijis kučieris. Svētdienās viņš vadājis mācītāju no vienas baznīcas uz otru. Pa naktim, tai vienā baznīcā nobraucot, bijis tam kučierim jāguļ vienas mājas otrā stāvā, bet tur neviens nevarējis gulēt: kā aizmidzis, tā viens no kājgala raunot apsegu nost. Vienreiz mācītājam atbraucis līdzi tāds drošs vīrietis. Tas teicis, ka viņam neesot bal iet tur gulēt, un gājis arī. Bet tikko aizmidzis, raunot atkal apsegu nost. Viņš uzrāvis apsegu un gulējis tālāk, bet bijis tāpat vairāk reizes. Tad vīrs prasījis, ko viņš gribot, ka neļaunot gulēt. Tad tas rāvējs atbildējis, ka šai istabas vienā stūrī esot viņa kauli, un ja tos aprakšot, tad laušot visiem gulēt, un tad to nakti ļāvis gulēt. No rīta atraduši istabas stūrī kaulus, tos aprakuši un no tā laika varējuši tur mierīgi gulēt.