15. V. Zacharska no 53 g. v. M. Ančupānes Makašānu pag. Latvju kultūras kr.

Dzeivuoja uz pasauļa treis tercijarkas: Apala, Marta un Agata. Juos staiguoja kotru dīnu uz baznīcu lyugt Dīva un kotru dīnu guoja pi grāku syudzēšonas. Vīnu reizi vīna nu tercijarkom, Apala, palyka baznīcā vīna. Jau beja pavysam tymss. Apaļa dzierd, ka nazkas baznīcā zvona ar vysim zvonim. Reitā Apaļa stuosta Martai, kū vokor vokorā jei dzierdēja, ka baznīcā zvanēja ar vysim zvonim. Marta runoj Apaļai: «Kū tu bļuznej, tu lobuok par itū nikam narunoj, jo lauds pasacīs, ka tercijarkas vodoj mēles.» Tai Apaļa nikam nikuo vairuok nastuostīja, bet vysod dzierdēja, ka zvona zvoni. Vīnu reizi palyka baznīcā vysas treis tercijarkas un tymā stracī suoka zvanīt ar vysim zvonim. Juos vysu tū dziendēja. Reitā tercijarkas izstuostēja baznīckungam, ka juos dzierdēja, ka baznīcā vokor vokorā zvanija ar vysim zvonim, un ka Apaļa tū dzierdēja jau seņ. Baznīckungs suoka runuot, ka aiz baznīcas vīnā vītā ir apkrituse drusku sīna, vajagūt pajemt struodnīkus un papruovēt. Vysu laiku, cikom pajēmja struodnīkus, tercijarkas vysod dzierdēja, ka zvanija ar vysim zvonim. Vīnu reizi atīt struodnīki, kab papruovēt sīnu. Kad jī daguoja tur struoduot, navarēja rūku dalikt - cīši kūdja bitis. Struodnīki dūmoj: «Varbyut zam sīnas zemē itr bitis.» Jī ar luopstu suoka rakt un verās: tī cylvāks pavvsam naseņ paglobuots. Struodnīki pasaucja baznīckungu. Atīt baznīckungs un runoj: «Te varbyut kaids svāts cylvāks paglobuots.» Baznīckungs nūturēja par nūmyrušū miši, suoka rakt tū cvlvāku un izroka. Baznīckungs ar lelu gūdu paglobuoja tū cylvāku baznīcas kopūs. Struodnīki papruovēja tū sīnu un iūs vairuok nikaidas bitis nakūdja. Un nu tuo laika vairuok tercijarkas nadzierdēja, ka baznīcā kas nabejs zvanītu. Baznīckungs pasacīja: «Te zvanīja tuo svātuo cylvāka dvēsele un prasija nu myusu gluobiņa.»