20. H. Skujiņš Smiltenē.

Vienā vietā raudāš raudātāš gan pa dienu, gan pa nakti. Bet nu reiz viena dūšīga sieviete saņēmusies un gāsi uz to vietu, kur raudātāš raudāš. Nu šī piegāsi ar un redzēsi, kas tur ir. Zemē gulēš pavisam mazs kaulīc, tāds kā maza bērna pirksta kaulīc, pa abiem galiem dzinis baltas putas un raudāš uz mata maza bērna balsī. Sieviete paņēmusi kaulīnu un aiznesusi uz kapsētu un tur aprakusi. No tās reizes nevienc vairs raudātāja nedzirdēš.

P i e z ī m e Sal. vēl 8. nodaļas teikas no 73. līdz 76. numuram. P. Š.