24. H. Skujiņa Smiltenē.

Priekš ilgiem gadiem pie vienas mājas Smiltenes pagastā nācis raudātājs. Pienācis pusnaktī pie loga un žēli žēli raudājis. Kad mājas cilvēki izgājuši ārā, nekā nav redzējuši. Raudātājs nācis tai laikā, kad bijušas mēneša grozības. Nācis arī dienvidū un tāpat raudājis. Reiz siena laikā tas atnācis pašā pusdienā. Mājas cilvēki gājuši uz to pusi, no kurienes raudāšana nākusi. Raudātājs nav laidies tuvumā, bet gājis labu gabalu pa priekšu. Iegājuši līdzi raudātājam purvā verstes divas, bet nevarējuši nekā redzēt. Kad naktīs raudājis pie loga un kāds mājas cilvēks izgājis un teicis : «Ej prom, ko te pinkšķi ! » Raudātājs aizgājis un nav vairs to nakti atpakaļ nācis. Reiz nejauši atraduši purva malā bērna kauliņus. Salasījuši kauliņus, aizveduši uz kapsētu un aprakuši. No tā laika raudātājs vairs nenācis.