30. J. A. Jansons Nogālē.

Nurmuižu Dižsēnu stallī spokojās. Ja tur kāds apgulies, tad gadījies tāds mazs puika, kas rauj pie kājām gulētāju augšā. Gadījies drošinieks, kas apņēmies stallī pārgulēt. Bet līdz ko apgulies, te puika klāt un rauj gulētāju pie kājām augšā. Gulētājs prasījis puikam, kas šis tāds esot un kāpēc neļaujot gulēt. Puika teicis, ka te nobeigta viņa dzīvība un māte viņu te parakusi, bet te viņam neesot miera. Otrā rītā patiesi atraduši bērna kauliņus stallī. Tos aprakuši kapos un tad no spokiem bijis miers.