32. M. Mālmeistere no 84 g. v. Agneses Dižkalnes Nurmuižā.

Nurmuižas Klāņu pusmuižā dzīvojusi modere Made. Moderes istaba bijusi liela ar mālu klonu, blakus tai bijusi moderes dzīvojamā istaba. Vienu sestdienas nakti modere dzird blakus istabā troksni, it kā kāds cilātu kannas un laistītu pienu. Pēc divpadsmitiem troksnis atkal apklust. Nākamā naktī atkārtojas tas pats. Made saņem dūšu un ies skatīties, kas tur īsti notiek. Attaisot durvis, viņa redz mazu trīs gadi vecu meitenīti lēkājam pa piena kannām. Bērns saka: «Ja esi labs cilvēks, aproc manus kaulus; simtu gadu es gulēju - tagad jānāk pasaulē rādīties.» To teikusi, tā izkūp gaisā. No rīta modere izstāsta notikumu citiem. Uzlauž klonu un tiešām atrod bērna kauliņus, kuŗus nu aprok kapos. Pēc desmit gadiem bērns atkal parādījies, bet tagad nācis pateikties, ka apglabāts.