33. F. Reķis Rendā. Brīvzemnieka «Sborņik». LP, VII, I, 428, 7.

Viens saimnieks, vārdā Brencis, aizkurināja cepli. Piepēži dzird: aizkrāsnī viens vienmēr ievaidās: «Ai, cik auksti, ai; cik auksti!» Brencis, drošs vīrs, vaicā: «Kas tāds esi? Nāc sildīties!» Labi, atnāk gluži pliks cilvēks, paņem lielu jo lielu kluci, ko seši vīri necels, un iebāž krāsnī kā nieku. Brencis vēl reiz vaicā: «Kas tu tāds esi?» Beidzot plikais stāsta: Esmu ārlaulības bērns. Māte mani mazu nozūmēja un tālab man jāklaidās, kamēr manus kaulus kāds būs paglabājis kapos, tie atronas apakš kunga ļovenēm.»

Otrā dienā Brencis aizgāja un kunga namu, izrušināja tur bērna kauliņus, apraka kapos. No tā laika plikais vairs nekad nerādījās.