6. Teicēja 90 g. veca A. Vitkovska Kārsavā. Latvju kultūras kr.

Vīnā baznīcā kotru nakti staiguoja nabašnīks. Jis beja tik bailīgs [briesmīgs], ka nivīns cylvāks navarēja īīt nakti baznīcā. Vacuoki sovim bārnim stuostīja nu mozom dīnom un jīm beja ļūti baist apīt apleik baznīcai. Vīnā mīstīņā sēdēja daudz jaunīšu, un pluopuoja par tū pašu nabašnīku. Tur beja ari vīna meita - naboga buorenīte, kurai nabeja baist tuo nabašnīka un viņa teicja: «Ja maņ, kas īdūtu kaidus lobus lindrakus, es tyuleņ atnastu uz šeni tū nabašnīku!» Cyti meitai suoka klīgt: Nes, mes tev treis uzvolkus īdūsim!» Vīns puiss, kurs beja vīnīgais d'āls boguotam zemnīkam, pasacīja: «Un es tyuleņ pajemšu tevi par sīvu!» Buorenītei tys puika seņ jau patyka un tuopēc viņa tyuleņ aizskrēja vīna paša tymsā naktī leidz pašai baznīcai. Īt buorenīte un redz, ka boltuos drēbēs staigoj apkuort baznīcai lels veirs, nabašnīks. Meita pīskrēja kluot, pajēmja aiz rūkas tū nabašnīku un atvedja pi sovim draugim. Tū radzūt, vysi nūsabeida un aizskrēja pa sovom ustobom. Buorenīte otkon pajēmja aiz rūkas nabašnīku un aizvedja leidz baznīcai. Tikkū jei gribēja jau īt uz muojom, nabašnīks jū tik stipri turēja aiz kokla, ko jei navarēja golvas pakustynuot. Tūreiz jei vaicuoja: «Kuo tu, mīļais, gribi?» Jis teicja: «Aizej leidz kolnam, kurs ir tepat aiz baznīcas, un pavaicoj: vai pīdūsi sovam dālam, Zuzanna? Tei ir muna muote, kura maņi puorluodēja un tad, kad dabuosi atbiļdi, atnuoc tepat un pasok maņ, es tev par tū labi samoksuošu ! » Meita tyuleņ aizskrēja līdz kolnam un treis reizes pavaicuoja tai, kai runuoja nabašnīks. Kad teicja catūrtū reizi, izdzierda bolsi: «Lai Dīvs jam pīdūt, par viņa grākim!» Meita otkon atnuocja pi nabašnīka un tikkū izstuostīja, veras : nav vairuok juo, bet juo vītā stuov buca, un tik smoga, ka buorenīte tikkū varēja panest uz sātu. Īškā tur beja naudas maiss un raksts: «Paļdīs par gluobšonu!» Tai buorenīte palyka boguota, un tys puiss, kurs apsūlēja jū pajemt par sīvu, izpildīja sovu vuordu un viņi dzeivuoja labi. Bet nabašnīks nu tuo laika vairuok nastaiguoja apkuort baznīcai, un nivīns vairuok par jū narunuoja.