8. J. Bernāts Nīcā. K. Lielozola kr.

Vienai meitai atnācis brūtgāns un tā abi aizgājuši pie mācītāja. Uz māju nākot puisis teicis: «Es tevi izbaidīšu. Meita nākusi mājā gar kapiem un redzējusi kapu vārtos vienu vīru, kas bijis apkubinājies ar mēteli. Meita domājusi, ka tas ir tas pats puisis, un norāvusi vīram mēteli. Meita iegājusi istabā un redzējusi, ka brūtgāns jau guļ, un ļoti pārbijusies. Pa nakti nācis svešais vīrs un prasījis, lai atdodot viņa mēteli. Tā kā meitai nebijis miera, tad gājuši pie mācītāja un likuši aizlūgt Dievu, bet nekas nelīdzējis. Meita nu uzkārusi to mēteli uz vārtiem, bet svešais kā nācis, tā nācis. Tad sapulcējušies daudz cilvēku, lai uzkubinātu nācējam mēteli atpakaļ, bet nu vīrs pazudis. Meita saņēmusi dūšu un pati uzkārusi mēteli vīram. Vīrs iesitis meitai ar trīs pirkstiem pa ģīmi un meita nomirusi.