11. Baltiņa Meņģeles pag.

Reiz dzīvojusi viena veca sieva ar savu vīru, kam bijusi dzelzs kāja, pilna ar zelta naudu. Kādreiz vīrs saslimis un arī nomiris. Sieva viņu pašu paglabājusi, bet kāju ar naudu paturējusi. Vecais vīriņš bez savas ķūzes nemaz nevarēiis gulēt, ik naktis nācis pie sievas un saucis: «Atdod man ķūz', atdod man ķūz', atdod man ķūz' ! Tiklīdz gailis nodziedājis, vecis pazudis Vecene vairs ilgāk nevarējusi paciest veča uzbāzību. Trešā naktī, kad vecis atnācis pēc savas ķūzes, viņa saķērusi tam pie krūtim un kliegusi: «Še laba ķūze!» No tās reizes vecis sievai licis mieru.