Veļi prasa savas mantas.

14. Gari-Juone no Putanu Buorbolas Daugavpili.

Vīns kaimiņš sataisīja večerinku un prasīja, lai vysi sasalosa pi juo. Kaimiņi ari guoja pi viņa. Pa ceļam redz, ka nazkas tī sēd uz akmiņa ar capuri golvā. Kaimiņi pīit un soka: «Kas var nūjemt jam nu golvas capuri?» Kotrs soka: «Man bails». Un vīna meita soka: «Man nav bails, es īšu un nūjemšu jam capri.» Meita nūjēmja capuri un īt uz večerinku, un tvs veirīts ari īt leidza. Tys veirīts soka: «Atdūd munu capuri! » Meita soka: «Še, ej palīc, kur beji.» Tod meita beidās vīna poša īt, ar jū guoja ari citi puiši leidza. Viņi tod guoja vysi treis. Meita dūd jam rūkā capuri, bet viņš najam - soka: «Līc man uz golvas.» Meita kai lyka, tai viņš jū aiznesja kas zyn kur, un tī puiši palyka uz vītas.