15. H. Skujiņa Bilskas pag.

Vienai mātei nomirusi vienīgā meita. Māte briesmīgi raudājusi pēc meitas. Aiz lielām errastībām māte aizmirsusi meitai apsiet prievītas ap kājām, kad to zārkā ielikusi.

Otrā naktī pēc bēŗu dienas namirusī meita atnākusi sapnī pie mātes un teikusi: «Māmī', kādēļ tu man neapsēji prievītas ap kājām? Māte iedomājusies gan, ka tiešām prievītas neapsējusi, bet sapnim nepiegriezusi nekādas vērības. Nākamā naktī meita atkal rādījusies sapnī un prasījusi atkal mātei, kādēļ tā nav viņai prievītas apsējusi. Pēc tam vēl ilgi meita rādījusies sapņos un gaudusies pēc prievītām: Kad māte aizgājusi uz kapsētu un prievītas ierušinājusi kapa kopiņā, tad meita vairs nekad sapņos nerādījusies un neprasījusi prievītas.