Veļi prasa savas mantas.

18. J. Siķēns Vecumniekos. Etn. IV, 1894. LP, VII, I, 82, 8.

Viens vīrs noņēmis no nesen apglabātā kapa baltu zīda 1enti, kas bijusi piestiprināta pie kapa vaiņaga, un domājis: «Lūk, tā derēs manai sievai ko pagreznoties!» un aiznesis lenti mājās. Sievai stāstījis, ka to pircis. Sieva vīram, saprotams, ticējusi un noglabājusi lenti pašā pūra dibinā. Nākošā naktī vīram parādījies aplaupītais mironis un atprasījis savu īpašumu, pavēlēdams to nonest atpakaļ uz kapu. Vīrs to neievērojis un paņemtu lenti nenesis. Otrā naktī parādījies vīram atkal tas pats un piekodinājis, lai viņu paklausot; ja neklausīšot, būšot slikti. Vīrs tomēr nepaklausījis. Trešajā naktī tas atrasts nožņaugts ar atrasto lenti.