Veļi prasa savas mantas.

19. J. Siķēns Vecumniekos. Etn. IV, 1894. LP, VII, I, 82, 9.

Viens vīrs noņēmis no kapa puķu podu. Naktī viens grabinājis pie loga - vīrs atmodies un ieraudzījis mirušo ārpusē stāvam. Uz jautājumu, ko viņš grib, mironis licis aiznest paņemto puķu podu atpakaļ. Otrā dienā vīrs nosūtījis savu mazo dēlēnu, lai podu aiznes un noliek uz kapa. Puika atgriezies ar visu podu atpakaļ un stāstījis, ka pie kapa stāvējis gaiš, baltās drēbēs ģērbies cilvēks un teicis, ka pods jāatnesot pašam tēvam. Tēvs nolicis podu ārpusē pie loga un nenesis uz kapiem. Naktī tas atmodies atkal, jo viens tāpat grabinājies kā tonakt, un nu redzējis atkal to pašu balto stāvu, kas prasījis pēc puķu poda. Vīrs saņēmis dūšu un devies ārā, lai atdotu prasīto podu, bet atpakaļ vairs neienācis. No rīta atrastas viņa miesas saraustītas gabalos un izkaisītas.