Veļi prasa savas mantas.

20. Dandenls Drustos. Brīvzemnieka kr. LP, VII, I, 83, 10.

Drustu kapos reiz viens norāvis no viena kapa rozi un gājis uz māju. Bet tikko nokļuvis bēŗu kambarī, uz reizi durvis aizšāvušās cieti un šis nevarējis pakustēt ne no vietas. Un nevien tas : vēl sācis aizkaitinātais mironis šo žņaugt, teikdams : «Kam tu lauzi manu galvu, manu galvu?» Par laimi drīzumā dziedājis gailis Drustu dedzinātavā, tad vairs nežņaudzis. Rītā nācis tas cilvēks, kam tas kaps piederējis (mironim radinieks), atradis vīreli bēŗu kambarī stāvam. Vaicājis, kādēļ šis tā stāvot. Tādēļ, ka no viena kapa rozi esot lauzis. Atradējs prasījis: vai otru reizi vairs tā nedarīšot? Nedarīšot! Un tad ticis vaļā.