21. Skolnieks J. Vīksme no L. Brutānes Lubānā.

Viena māte no Lubānas pagasta Zvidzienas bijusi ielūgta bērēs, bet viņai nebijis vaļas iet, jo bijis jābrauc uz Rīgu. Braucot uz Dzelzavas staciju, tā iegriezusies Lubānas kapsētā, lai apskatītu savu piederīgo kapus, un norāvusi arī kādas puķes. Ejot caur kapsētas vārtiem, viņa satikusi zārka nesējus, satrūkusies un sākušas sāpēt kājas. Izbraukājusi Rīgu, bet kājas kā sāpējušas, tā sāpējušas. Tikusi mājās un domājusi, ka jāmirst no sāpēm. Bet vienu dienu viņa iedevusi paziņai dažus naudas gabalus un puķes, lai nometot uz tā un tā kapa. Jau sāpes palikušas mazākas. Tā tas atkārtojies vairākas reizes un sāpes arvienu mazinājušās. Beidzot atnesusi pati naudu un puķes uz kapsētu. Kā nu to nometusi uz tā kapa, tā sāpes pavisam pārgājušas.