27. H. Skujiņa Aumeisteru pag.

Viena saimniece reiz paņēmusi no žīda uz parāda mārciņu tējas. Žīds pēc tam drīz vien nomiris un saimniece nevarējusi parādu aizmaksāt.

Reiz saimnieks naktī braucis gar Palsmanes kapsētu. Viņam pretim no kapsētas izjājis uz balta zirga vecais Šmerla tā žīdu saukuši - un sacījis: «Tave saimniece pajēme no mane viene mārcine tēje. Tu to tēje mārcine aizmaksē manei gaspažei. Žīds atkal aizjājis un pazudis tumsā. Kad saimnieks aizbraucis mājā, tad prasījis saimniecei, kādēļ viņa neaizmaksā Šmerlam parādu. Nupat viņš to saticis un žīds viņam licis parādu aizmaksāt savai sievai. Saimniece no brīnumiem rokas vien sasitusi.

«Šmerla tak ir miris,» teikusi saimniece. Saimnieks to nav zinājis. «Nevar būt, jo viņš man jāja pretim pie kapsētas un teica, lai parādu samaksā,» brīnījies savukārt arī saimnieks. «Nu, tad viņš bija no miroņiem uzcēlies,» atbildēja saimniece. Saimniece otrā dienā aizbraukusi uz Smilteni un samaksājusi parādu žīda sievai.