7. Ņīna Gruzna Stukmaņos.

Pie vecām rijām esot bijis bērns aprakts. Naktīs bērns tur vienmēr raudājis. Reiz rijnieks gājis rijā gulēt. Pēc kāda laika rijnieks redz: nāk vīrs ar galdiņu un divām svecēm. Vīrs lūdzis, lai nodzenot šim bārdu. Rijnieks ļoti nobijies. Viņš lūdzis, lai viņam papriekšu nodzen bārdu. Mēžs (spoks) neatlaidies, un rijnieks nodzinis tam bārdu. Kad bārda bijusi nodzīta, mēžs teicis: «Māte mani nožņaudza un apraka, un es esmu jau tik ilgi gulējis, kamēr, lūk, bārda ataugusi.» No tā laika mēžs vairs nav rādījies.