11. A. Vaskis Tukumā.

Reiz Dundagā viens puisis lieldienu rītā priekš saules lēkta gājis uz pieguļu apraudzīt zirgus. Puisis ievērojot, ka kapsētā kadiķos kas kustoties. Piegājis klātāk: jā - kaimiņu saimniece ar kalponi rokot sivēnu zemē. Par to paziņots mācītājam. Mācītājs atnācis uz kapiem pārliecināties, un tā arī bijis: vēl tīri svaigas zemes, kur sivēns ierakts. Mācītājs svētdien baznīcā saimnieci nolādējis «Lai tās mājas sadegtu ar zilām ugunim par tādu piņķošanos - kapu apgānīšanu.» Pārnākdami mājās baznīcēni jau atraduši nolādētās saimnieces mājas nodegušas, tā kā akas vinda vien bijusi redzama.