14. L. Aizpurve Lubānā. A. Aizsila kr.

Reiz divas sievietes norunājušas bet viena uz otras bērēm. Tā viena sieviete dzīvojusi pie otras par īrenīcu. Ne par ilgu laiku viņa aizgājusi citur dzīvot no savas draudzenes. Reiz tai agrākai saimniecei iznākot iet uz Lubānu. Nonākusi līdz Lubānas mācītājmuižai, tā dzirdot, itkā drēbes čaukstētu, bet nekāda vēja nebijis. Atskatījusies atpakaļ, bet nekā nevarējusi ieraudzīti tā pat arī citur nekas nebijis saskatāms. Atskatoties vēl reiz, bet kā neredzot neko, tā neredzot, un drēbju čaukstēšana jo projām nemitējoties. Tā nu viņa nonākusi līdz tuvējam veikalam. Sākot arī baznīcas zvans zvanīt. Agrākā saimniece prasot, kas esot miris. Izdzirdusi, ka mirusi viņas agrākā īrenīca, tā tūlīt nopratusi, kas varējis būt par iemeslu drēbju čaukstēšanai.