14. H. Skujiņa Aumeisteru pag.

Palsmanes lielkungs bijis jau labi sen kamēr nomiris. Pēc nāves viņš nācis no kapsētas uz muižu. Lielkungs papriekšu iegājis staļļos, tur viņč jādelējis zirgus. Kad zirgi bijuši izjādelēti, tad lielkungs gājis uz pili pie lielmātes. Lielkungs dīdījis arī lielmāti. Tad viņš piegājis pie mūŗa, kur tam bijusi nauda iemūrēta, un to pārskaitījis.

Reiz muižas sulainis redzējis, ka lielkungs nāk pār tiltu. Viņš gājis tam pretim, sagrābis un iesviedis upē sacīdams: Jēzu, palīdzi!»

No upes sākuši sviesties akmeņi un lieli burbuļi cēlušies no ūdens. Sulainis aizgājis uz muižu un stāstījis, kā bijis. Kad mūri izkaluši, tad tur atraduši daudz naudas. No tās reizes arī lielkungs vairs nenācis zirgus un lielmāti dīdīt.