16. H. Skujiņa no 73. gadi vecās Marijas Āboliņas Aumeisteŗos.

Ka vecu vecais Aumeisteru lielckungs bīš jau nomiris, ta viņč vē nācis no kapa laukā un pa naktim mocīš lielmāti un dauzījies pa pili apkārt. Lielmāte vais nevarēsi nekur no šā paglābties un izsolīsi sulaiņam lielu naudu, jā šis tā padarot, ka lielckungs nekad vais apakaļ uz pili nenākot. Nu sulainis ar tā apņēmies izdarīt un vaktēš, ka lielckungs nāks no kapa akal laukā.

Nu, bīš jau tā ap pusnakti, ka lielckungs akal iznācis no kapa un aizlicies uz muižu. Bet nu sulainis apvilcis ap kapu ar savu zobinu trīs riņķus apkārt, iegūlies lielkunga zārkā un nu gaidīš, kas tagadītās notiks, ka lielckungs nāks apakaļis un gribēs gulties zārkā iekšā.

Pagāš labs lugs un ta tik vē lielckungs nācis apakaļ. Bet nu šis līdz tiem trim riņķiem vie ticis un tālāku ne. Gan nu no iesākuma lielckungs sācis ar naidu un vēlēš, lei sulainis kāpot no zārka ārā un laižot šo iekšā, bet tas nekā nelīdzēš un sulainis nekāpis un nelaidis šā iekšā. Nu lielckungs sācis ar labu, lei tak laižot šo iekšā. Bet sulainis vē neklausīš. Nu lielckungs sācis sulaiņam visādīgus labumus solīt un ka nu tā, ta sulainis prasīš trīs sieki naudas, ta šis šo laidīšot iekšā. No iesākuma gan lielckungs negribēš sulaiņam tikdau naudas dot, bet ka sulainis neatlaidies, ta skrēš pēc naudas un ar reizi visu atnesis. Nu sulainis izrausies no zārka un lielckungs tūlītās zārkā iekšā. Kaps pats no sevis aizbiris cie, un sulainis ar zobinu uzsitis uz kapa trīsdeviņi krusti. Ka sulainis sitis uz kapa krustus, ta lielckungs apukšā nelabi iebļāvies.

No tās reizas vais lielckungs nekad uz pili nenācis, jo viņč vais neticis no kapa laukā. Lielmāte sulaiņam ar skaudīgi samaksāsi un sulainis nu dzīvāš kā ķeneris, jo nu šim naudas bīš pa pillam.