Veļi nerro cilvēkus.

3. Pēteris Zebeža Gulbenē. LP, VII, I, 98, 13b.

Vecos laikos reiz viens puisis rijā strādājis. Te viens mājinieks ienāk ar ziņu: lai izejot laukā - pie vārtiem viens kungs gaidot. Izejot - kungs saka: «Tev jānāk līdz, vai gribi, vai negribi!» Gājis. Iet, iet - kungs vada šo pa Alūksnes veco kapsētu, pa ezeru un aizved uz salu, kur atrodas vecās Alūksnes pils drupas. Aizved, ieved vienā pagrabā, pagrabs pilns ar dārgumiem, bet zem galda gul melns suns. Puisim meties bail paķēris tikai no putām taisītu pīpi un uz māju projām. Izskrējis no pagraba, kungs pretim: vai gribot tās putu pīpes dēļ lauzties jeb kauties? Atteicis : lauzties ! Bet kā tad kungs sagrābis puisi, vienā sviedienā aizsviedis pa gaisu atpakaļ uz tām pašām rijām, kur strādājis. Kungs esot bijis veca zviedra gars jeb vells.