Veļi moka cilvēkus.

4. H. Skujiņa no 93 g. v. Marijas Aboliņas Aumeisteros .

Reiz puiši krogā sadzērušies un nākuši uz māju. Pagai', pa ceļam ieiešot meitās. Tā ar izdarīši un iegāši vienā mājā pie meitām. Tai mājā pašureizi bīsi nomirusi veca māmīna un ielikta klētī. Ka nu puiši gāši prom, ta vienc sacīš : «Pagai', jāiznes māmīna ārā, lei viņa vē paskatās, kā pa pasauli iet.»

Citi gan puisi atrunāši, lei tā nedarot, bet puisis ne par ko neatlaidies un gāš tik klētīnā, kur bīsi māmīna nolikta. Šis izcēlis māmīnu no zārka, iznesis no klētīnas un pieslēš pie pakša.

Bet otrā dienā puisis bīš tik beigts, ka vais neticis no vietas laukā un sanīcis ilgi, kamē pēdīgi ar to pašu nomiris.