Veļi moka cilvēkus.
8. A. Vaskis Tukumā.
Kādā ziemas svētku vakarā divas atraitnes, ēdot svētku maltīti, sarunājušās: Mēs gan ēdam un svētam svētkus, bet diez ko mūsu vīriņi dara? Ak, kaut viņi arī būtu pie mums atnākuši!» Te atvērušās durvis un ienākuši divi vīrieši, vienam bijusi viena govs kāja un otram zirga kāja. Tie sēdušies pie galda un sākuši ēst. Ēduši ļoti daudz, tā ka noēduši visu maltīti un vēl prasījuši. Atraitnes nolikušas vēl ēdienu uz galda un pašas lielās bailēs uzkāpušas istabas augšā un uzvilkušas arī trepes, lai ienācēji netiktu augšā. Te necik ilgi miroņi sākuši grābstīties gar sienām un mēģinājuši tikt istabas augšā. Bet kad tas neizdevies, aizgājuši atpakaļ istabā un saplosījuši šūpulī gulošo jaunākās atraitnes bērnu.