11. Skolnieks V. Līcis.

Vienai sievai nomiris vīrs. Sieva ļoti pēc tā raudājusi un lūgusi Dievu, lai tikai reizi vēl viņu redzētu. Vienu vakaru atnācis viņas vīrs un teicis, ka Dievs viņu sūtījis. Sievai šī diena bijusi ļoti laimīga un viņa pat aizmirsusi, ka vīrs kādreiz jau miris. Vēlu nakti sieva laimīga apgūlusies ar vīru. Naktī sievai sapņos rādījušās nelabas lietas un tā uzmodusies redzējusi, ka vīrs taisās tai kost rīkli pušu. Sieva no bailēm izlēkusi no gultas un skrējusi no istabas ārā un par redeli uz kūti augšā. Vīrs skrējis pakaļ un līdis par redeli uz kūti, bet uz pus redeli dziedājis gailis, un viņš atkritis atpakaļ. Sieva otrā dienā izlīdusi no pažobeles, kur bijusi paslēpusies, un redzējusi. ka vīra vairs nav, tikai visas durvis bijušas vaļā, jo dziedājis gailis, un vīrs nav paspējis durvis aiztaisīt. No tā laika arī tai mājā arvien sprāgušas durvis vaļā.