Veļi nogalina cilvēkus.

3. Eduards Ēķis Džūkstē. LP, VII, I, 34, 6.

Mežinieku Rengās nomirusi sieva. Nolikuši rijā. Te vēlā vakarā ienāk ceļa gājēji un lūdz kaut kur pārgulēt. Sūtījuši uz riju, bet par mironi neko neteikuši. Labi. Ceļa gājēji apgulušies - kas ir - ap pusnakti redz: balta sieva - kur gadījusies, kur ne - iziet pa rijas durvim un vēlāk ienāk pa tām pašām durvim ; bet kur iet, kur paliek, to nedabū noredzēt. Rītā ceļa gājēji uzceļas, apskatās pie dienas gaismas - ierauga mironi šķirstā un nu noprot, kas tas baltais bijis. Bet tā esot laime bijusi, ka ceļa gājēji nezinājuši, ka mironis turpat rijā, citādi apkārtstaigule būtu ķibelējusi tos, jo viņa bijusi velna pilna - gājusi dzīvos galināt.

P i e z ī m e 1. Līdzīgu teiku uzrakstījis Mārt. Ziemelāns Ilūkstē. Tur teikts, ka nomirusī saimniece staigājusi pa savām mājām naktis apkārt, teikdama: lai sargoties, jo šī visus mājiniekus gribot dabūt pie sevis par vergiem. Tā arī noticis: vienu rītu kaimiņi atraduši tās mājas iedzīvotājus nomirušus. L. P.

P i e z ī m e 2. A. Lerchis-Puškaitis ir uzņēmis divas K. Tarzieŗa izdomātas teikas par Krūmines meitu Nijoli, ko esot nolaupījis Pikulis Pragarā (LP, VII, I, 41, 19 un 20). Tās še, zināms, neesmu uzņēmis. P. 5.