11. H. Skujiņa Bilskas pag.

Reiz viena veca māmiņa, saulei ejot, gājusi uz Līdaciņu jauno māju. Tur dzīvājusi viņas meita. Māmiņa apraudzījusi meitu un gājusi atpakaļ uz māju. Kad māmiņa nonākusi pie Līdaciņu ezeriņiem (patiesībā mārkiem), tad dzirdējusi no meža balsi, kas viņu saukusi: «Anna, nāc šurp! Anna, nāc šurp!»

Māmiņa nekā neatbildējusi un gājusi steidzīgi vien tālāk. Kad viņa pārnākusi mājā, tad otrā rītā vairs necēlusies, jo bijusi grūti slima. Ja māmiņa būtu atsaukusies, tad viņa nomirtu, jo saucēja bijusi viņas nomirusī meita.

Māmiņa nogulējusi labi ilgi uz gultas. Beidzot tomēr atlabusi.