18. Paegļu Mārtiņš Lielvārdē, Zin. Kom. kr. LP, VI, 38, 4, 8.

Nezinu pasacīt, kur bijis, kur nebijis tik bargs kungs, kas savus gājējus nejauki kūlis. Bet šim pašam kungam bijis ieradums brāgas katlā sutināties. Un tā vienu svētdienas vakaru atkal iekāpis katlā. Puiši, kas jau sen viņu neieredzējuši, tagad itin manīgi uzkrāvuši katlam vāku virsū, sakūruši uguni zem katla un aizgājuši uz krogu.

Otrā rītā kungs atrasts katlā beigts. Paglabājuši godīgi un tā palicis. Bet pēc kāda laika kučieris, viens pats savā istabā, redz : ienāk mirušais kungs un viržas šim arvienu tuvāk. Kučierim paliek ērmoti, sāk skaitīt pātarus. Bet kungs teicis: «Vai skaiti, vai neskaiti - pagalam jau būsi!»

Nu kučieris sācis dziedāt svētu dziesmu un kā izdziedājis tos vārdus: «Kur Jēzus vārdu daudzinās, tur elles spēki drebēs!», tad kungs aizvilcies projām.