19. A. Kalniņa Jaun-Piebalgā, Folkloras kr.

Lutrinieku Kalna Kuncu kalps klaušu laikos vēli nācis uz māju. Iedams gar pirti, kas atrodas pie kapiem, dzirdējis pirtī peŗamies un gājis iekšā. Prasījis: «Vai man ar ūdens atliks, kur nomazgāties?»

Te uzreizi palicis viss klusu. Uzrāvis spičku - viss tukšs, neviena cilvēka. Sabijies, ka šis garus būšot iztraucējis no pēršanās, ātri aizgājis uz māju. Mājā prasījis, vai pirtī kāds esot bijis pērties. Nē, neviens neesot bijis. Šie jau dienas trīs kamēr nomazgājušies. Kalps to pašu nakti redzējis savu mirušo krusttēvu. Tas teicis: «Ja manis tai barā nebūtu bijis, tad gan gari tevi būtu nožņauguši.» Šis esot pierunājis, lai tā nedarot.