4. H. Skujiņa no 52 g. v J. Gaiļa Aumeisteŗos.

Gaumalā ir tāda veca aizaugusi tēce, ko sauc par Zīļu grāvi un viņa tā kā iznāktu Zvārtavas pagasta daļā. Tai grāvī rādo ties baideklis, jo te priekš ilgim gadim pakāries vienc zaldāts. Reiz uz Zīļu grāvi aizgāš vienc  saimnieks uz zīļu vakti.

Toreiz bīsi varēn gaiša mēneša nakts. Saimnieks ielīdis krūmā un vaktēš zaķus. Varēš jau būt tā ap pusnakti, ka saimnieks uzreiz pamanīš, ka no grāva iznāk baits cilvēks, sit plaukstas un nāk saimniekam virsū. Saimnieks bīš dūšīgs vīrs un nekā nebēdāš. Šis nu paķēris plinti un gājis baidekļam virsū. Bet nu baideklis gāzies saimniekam vē ātrāki virsū un saimniekam bīš gribīšam negribīšam jālaiž jekas vaļā.

Rītīnā saimnieks mājā visim stāstīš, kāds šim pagāšnakti bīš štuks ar baidekli. Mājā dzīvāsi veca vecenīte un tā sacīsi, ka to baidekli varot tik ar sidraba lodi nošaut un ar citādu šim nekā nevarot izdarīt. Tai pašai vecenītei bīsi vē no vecim laikim sidraba sakts. Nu saimnieks paņēmis no vecenītes to sakti, salauzīš un izlēš sidraba lodi.

Vakarā saimnieks aizgāš akal uz Zīļu grāvi un gaidīš, ka baideklis rādīsies. Kā ta, ap pusnakti akal bandeklis rādījies un gāzies saimniekam virsū. Nu saimnieks nomērīš un gāzis baidekļam ar sidraba lodi. Dūmi vie nokūpēši un baideklis uzreiz pazudis. No tās reizas vais baideklis Zīļu grāvī nekad nerādījies.