Velis nobeigts.

6. I. Lazdiņa no 75 g. v. M. Lazdiņas Mores pag.

Vienā baznīcā pie miroņa neviens pēc pusnakts nav varējis palikt. Reiz tomēr viens drošs kurpnieks apņēmies tur palikt, paņēmis līdz savus amata rīkus, strādājis un dziedājis. Te ap pusnakti mironis atvēris acis, pēc brītiņa sācis kustināt arī galvu. Tiklīdz kurpnieks to ieraudzījis, tas sitis mironim ar āmuru un teicis : «Kas nomiris, tam jāguļ.» Mironis tūliņ aiztaisījis acis un aizmidzis. Visu pārējo laiku kurpnieks pavadījis, lasīdams grāmatu un dziedādams. No rīta citi prasījuši, ko viņš labu esot redzējis. Kurpnieks atbildējis: «Mironis sāka kustēties, bet tā kā mironim nav vairs jāskatās, tad es viņu nositu.»