2. Siķēns Vecumniekos. Etn. IV. 1894. LP, VII, I, 117, 3.

Reiz nomirusi nabadzīga sieviņa, atstādama trīs bārenīšus: vienu puiķeli un divi meitenes. Vecākai meitenei bijuši deviņi gadi, puika bijis vēl jaunāks un otra meitene pavisam iauniņa,kas par mātes nomiršanu neko nesapratusi. Vienā dienā mazajiem bāriņiem pietrūcis uztura. Te nu vecākā meitene sūtījusi jaunāko, lai ejt uz māti, kas atradusies vēl rijā, un lai prasot, ko pusdienai vārīt. Meitene atnākusi un teikusi: lai miltu putru vārot, maisiņš ar miltiem esot drēbju skapī zem drēbēm. Un patiesi, milti a.tradušies minētā vietā. Kad jautājuši, kur meitene māti redlzējusi, tā atbildējusi : «Es piegāju pie rijas lodziņa un prasīju, ko vārīt.» Māte iekšā atbildējusi, kā augšā teikts.