3.Liepsalu Jēkabs Koknesē. Etn. III, 1893. LP, VII, I, 117,4.

Bērnam piedzimstot, Dievs novēlot katram savu īpašību un amatu, kādam tam dzīvojot jābūt.

Vienai mātei bijuši trīs dēli, kas visi mazi nomiruši. Māte pēc viņiem gauži bēdājusies. Te viņai kādā naktī sapnī viņas trīs dēli un sacījuši, ka šos Dievs esot apžēlojis mūžīgi; jo šeit laicīgi dzīvojot šie tikai būtot par ļaundariem. Vecākais sacījis, ka šis būtu par zagli, vidējais dzērājs un jaunākais slepkava. Kad māte rītā uzmodusies, tad no tās reizes viņa pēc saviem bērniem nekad vairs neraudājusi.

P i e z ī m e. To pašu dzirdēju arī kroņa Talsiniekos. L. P.