7. H. Skujiņa Smiltenes pag.

Vienai saimniecei, atraiknei, nomirusi vienīgā meita. Saimniece pēc meitas traki raudājusi. Reiz nomirusī meita parādījusies saimniecei sapņos un teikusi: «Mammiņ', neraudi pēc manis, man ir tad tik grūti.»

Saimniece negriezusi nekādu vērību uz redzēto sapni. Viņa tāpat meitu žēlojusi. «Drīz vien atkal meita parādījusies saimniecei sapņos un atkal teikusi: Mammiņ', neraudi, man tad ir tik grūti.»

Pēc tam vairs saimniece neraudājusi pēc nomirušās meitas. Pēc kāda laika saimniece atkal meitu redzējusi sapņos un tā viņai teikusi: «Ka tu zinātu, cik man tagad labi iet. Kad tu raudāji, tad man bija tik grūti. Tu vairs nekad pēc manis neraudi, ja gribi, lai man labi iet.»

No tās reizes saimniece nekad vairs pēc meitas neraudājusi.